Sestdien biju Rīgā. Pa ceļam uz kafiju nejauši mani ieplivināja veikalā, jo skatlogā bija izlikti kovboju zābaki, kas izskatījās pietiekami lēti. Tas ir, es gribu teikt tādi, kas izskatās lēti, nevis izskatās, ka ir lēti. Aha, man patīk. Vārdu sakot, labs veikals. Krekliņi ar smieklīgu apdruku par 2 lati, visādas jautras kleitas uz pusaudžu augumu ar šauriem gurniem un vidukļa iztrūkumu. Viss, kas man neder. Viss, kas man patika, kad man bija 19-20. Tagad man tur nav ko darīt. Toties paklausījos Pearl Jam, Hendriksu un paknibinājos gar Burton koka krellēm un gredzeniem. Nekāda patosa un ņem 10 jebkādas rotas par 4.90. Žēl, nebija brīva piecīša, gan jau desmit es tur salasītu mierīgi. (A, saucās kaut kas tipa Top Girl, uz Tērbatas, blakus drogām, kas ir uz Dzirnavu stūra).
Šodien bijām Lielvārdē. Pēc nelielas diskusijas "divi lati no deguna?" tomēr iegājām pilī. Visi četri, visu vecumu un dzimumu, bija ļoti apmierināti. Kā man vīrs teica - nu ko, divi lati? Par hamburgeru tev nav žēl divu latu? Vai par kafiju? Nē, par labu kafiju, hamburgeru vai ekskursiju nav žēl. Lūk, šī bija laba ekskursija.
Tad bija lazanja un darba vīns.
Un noslēgumā par to, ko tas nozīmē, ja uz sienas karājas šautene.
And why teachers drink.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru