20.8.10

Sensoriskais

Wow, tā ir cita dzīvošana, kad esi izgulējusies. Izrādās, tad nereibst galva, acis nekrīt ciet un visas malas nesāp. Un domas par jebko darāmo neizraisa nebeidzamu riebumu - ne tulkošana, ne atzīmju likšana, ne zvanīšana, ne iešana uz veikalu... Neko sev! Un nemaz nav jāskrien lasīt atkal kaut kāda figņa filma, viss var pagaidīt.

Pasaule sadalījusies tajos, kuriem žēl, ka vasara beigusies un tajos, kuri par to ir laimīgi. Man ir prieks par siltumu saulītē un par to, ka ādai ir vēsi no vēja, un tā ir sausa, nevis pārklāta ar plānu sāls kārtiņu. Un par segu naktī, un par džinsiem kājās.

Man tomēr būs jāsāk vienreiz klausīt savu organismu. Viņš taču saka - piena produktiem nē. Tad kāpēc siermaize? Tad kāpēc kafija ar pienu? It kā es nezinātu, ka pēc dzeltenā siera, sviesta, piena un tamlīdzīga es palieku smaga un trula. Kafijai bez piena ir pilnīgi ārstniecisks efekts, bet piens tik vien līdz, ka atsit tās stiprumu. Ūdeni? Sulu? Vīnu!!! Tagad vēl atlicis ieklausīties, vai ar smirdīgiem sieriem man ir tāpat kā ar parastiem. Varbūt es tikai garšas dēļ esmu gatava pieciest to pašu smaguma un truluma efektu?

Bērns šodien priecīgi gāja uz dārziņu, kamēr ieraudzīja audzinātāju. Tad viņa apstājās un teica, ka vairs negribot uz dārziņu. Nē, audzinātāja ir ļoti laba, tikai viņa samīļo bērnus. Un Barbara jau tagad izrāda nogurumu no pastiprinātas fiziskas emociju izrādīšanas. Un no pārāk daudz jautājumiem arī.  

Neērti džinsi - sabojāta diena. Aktuāli pat intuītam.


Nav komentāru:

LinkWithin

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...