Par lupatām N. Laurel raksta, tas labi. Peggotty raksta par viktoriāņiem, Maldini - par seriāliem, bet mani ne viens ne otrs neķer. Es sen jau meklēju kādu meiteni, kas tikpat iemīlēti un kaislīgi rakstītu par tiem, kas man patīk. Nu nevaru es tikai rakstīt, es arī lasīt gribu un teikt "jā, jā, vēl, vēl un +10000000000!" Un tā, lai nav kaut kādi klipi no youtube sabāzti un, tur, intervijas un kritiķu raksti no interneta. Kaut kādas personiskas atsauksmes gribas. Ilgi meklēju, pat mugura sāka sāpēt un smadzenes kūpēt.
Atradu. Puika. 20 gadi. Katrā ziņā, runājam mēs vienā valodā: "Обожаю этих ребят, играющих приблюзованный "южный" рок в духе Skynyrd. Впрочем, ещё больше они мне напоминают размноженного до пяти штук Иззи Стрэдлина."
"Вчера я уверовал в Бога. Потому что W. Axl Rose не может быть ни кем иным, нежели его земным воплощением!"
Записки влюбленного меломана, pēc tega Ганзы
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru