Pagajušgad braucām ar vīru autobusā, kad iekāpa kāds dīvains pārītis. Viņš ir noteikti viņš, no vecajiem neformāļiem, no tiem, kuriem neformālais (vs bourgeois) dzīvesveids ir dārgāks par visu, kā rezultātā viņi ir mūžīgie krāsotāji un krāvēji. Otrs cilvēks bija neliela auguma, apaļš, smaidīgs un šauracains. Es ilgi domāju, vai tas ir viņš vai viņa. Un tad man pieleca - tā ir Nena! Nena, kas 1995. slaucīja man 'Camel' cigaretes 'Piebalgā' Laipu ielā. Nena, kas manai draudzenei uz small-talk jautājumu pie Brīvības pieminekļa 'ko tad tu nepriecājies par Ungārijas prezidenta ierašanos', atbildēja: 'Mani politika neinteresē, tikai alus.' Nena, kas jau toreiz bija gadus desmit par mani vecāka, bet šobrīd viņa nemaz nav mainījusies. Un te es sapratu, ka, ja es viņu atpazinu gandrīz uz sitiena, tad viņa mani atpazīs vēl ātrāk.
Yep, salīdzinot ar saviem 15, es neesmu mainījusies. Es gan esmu mainījusies, salīdzinot ar saviem 20. Zinat, kāpēc? Baigā atklāsme. Jo mazāk es sabiedrojos ar pasauli, jo līdzīgāka pašai sev es esmu. 10 gadus atpakaļ es biju līdzīgāka tiem citiem, ar ko ikdienā nācās komunicēt.
Bet stāvoklis 15+15 šobrīd ir ļoti organisks. Es esmu ievērojusi, ka vairs nekrāsoju matus. Daudz ko nedaru, jo tas nav būtiski. Es nesapņoju par to un šito, ko man derētu ieviest savā garderobē. Tas ir, nē, man patīk daudzas lietas, bet vairs nav sajūtas, ka ar vēl vienām zeķbiksēm un vēl vienu kleitu, mana garderobe un es pati kļūšu perfekta. Tāpat jau viss ir perfekts, ko nu tur. Pilnīga pašpietiekamība un miers. Es saku - kā jauno trīsdesmit gadi iesāksi, tā arī nodzīvosi. Tāpēc, kājas tomēr vakar noskuvu. Jaunā trīsdesmitgade iesākās ar nodokļu skaitīšanu, rēķinu plānošanu un kārtējo Nazi Hunters sēriju. Labi, ka kājas gludas. Cheers!
3 komentāri:
Apsveikumi!
Tu esi tik fotogēniska, ka es pilnīgi kļūstu zaļa no skaudības :)
Paldies! :)
Daudz laimes.
Un tu patiešām vizuāli praktiski neesi mainījusies. Tā turēt turpmākos 30 :)
Ierakstīt komentāru