Rakstīt vai nerakstīt komentāru "Tu neesi sieviete", ja tas ir turpinājums šim te?
Un šeit es uzzināju, ka vēl joprojām pastāv mode.
Patiesībā tas ir tik aizraujoši, kad tev ir 23. Un nogurdinoši nu bez gala. Bez piecām minūtēm 30 ir jau tīra relaksācija. Es atzīšos, 20+ un pat 20++ gados es taisīju nopietnu pedikīru reizi nedēļā, veicu vaska epilāciju, šad tad apmeklēju solāriju, kosmetologu sejas tīrīšanai un skropstu krāsošanai un darīju vēl sazin ko, ko tagad pat atcerēties nevaru. Ja toreiz uz sejas man uzmetās pumpa, es vislabprātāk neietu ārā. Tagad es kaut kā skaidri saprotu, ka reti kuru es tik ļoti interesēju, ka viņš pamanīs mana uztraukuma iemeslu. Esmu satikusi daudzus cilvēkus savā dzīvē, daudziem laikam ir bijis pa negludumam uz sejas. Zinat kas par lietu? Es neatceros, kuram un kur tā pumpa ir bijusi. Neviens neatceras.
Šobrīd es izskatos krietni labāk, bet es sen jau neko nevaskēju un netīru, tikai par to pedikīru es šad tad sev pārmetu. Tas nav saistīts tikai ar to, ka "lamatas ir aizcirtušās" un "kam vajag, mani mīlēs arī tādu". Drīzāk ar to, ka ne tikai neviens vīrietis savu mūžu neievēros, ko es novaskēju un ko vienkārši noskuvu, bet arī manu pašapziņu kā tādu daudz vairāk ceļ tas, kas saguļās slāņos manā galvā. Un tur saguļas ne tikai pasaules akadēmiskās gudrības, bet arī sievišķības un skaistuma pamati. Nav tā, ka es nemaz nestrādāju pie sava izskata. Strādāju, ļoti pat cītīgi - šobrīd man notiek tīrīšana. Nē, sejas tīrīšana ne, krāsu tīrīšana.
Viena apbrīnojama stiliste teica, ka īsti stilīgu sievieti visdrošāk var atpazīt traumpunktā nakts vidū. Arī ģērbusies tajā, kas gadījās pa rokai, viņa izskatās lieliski, un tas tiek panākts ar minimumu lupatu, kas ideāli sader viena ar otru un ar aksesuāriem. Vārdu sakot, es šobrīd strādāju pie tā, lai pa rokai gadās tikai tas, ko nav kauns uzvilkt. Un tīru krāsas. Vairāk par sešām man skapī redzēt negribētos. Un pie savas sejas negribētos redzēt tās, kas man totāli nepiestāv. Izrādās, arī man daudz kas nepiestāv, ir reiz laiks to atzīt.
Līdzko tīrīšana būs pabeigta, tieši pienāks laiks strādāt pie lietām, kas jau sen prasa stingrāku roku - balss tembrs, kustības un, tā nedaudz ironiski, manieres. Kur tad te var atrast laiku sejas krāsošanai, skropstu vaksācijai un bikini pedikīram.
Un šeit es uzzināju, ka vēl joprojām pastāv mode.
Patiesībā tas ir tik aizraujoši, kad tev ir 23. Un nogurdinoši nu bez gala. Bez piecām minūtēm 30 ir jau tīra relaksācija. Es atzīšos, 20+ un pat 20++ gados es taisīju nopietnu pedikīru reizi nedēļā, veicu vaska epilāciju, šad tad apmeklēju solāriju, kosmetologu sejas tīrīšanai un skropstu krāsošanai un darīju vēl sazin ko, ko tagad pat atcerēties nevaru. Ja toreiz uz sejas man uzmetās pumpa, es vislabprātāk neietu ārā. Tagad es kaut kā skaidri saprotu, ka reti kuru es tik ļoti interesēju, ka viņš pamanīs mana uztraukuma iemeslu. Esmu satikusi daudzus cilvēkus savā dzīvē, daudziem laikam ir bijis pa negludumam uz sejas. Zinat kas par lietu? Es neatceros, kuram un kur tā pumpa ir bijusi. Neviens neatceras.
Šobrīd es izskatos krietni labāk, bet es sen jau neko nevaskēju un netīru, tikai par to pedikīru es šad tad sev pārmetu. Tas nav saistīts tikai ar to, ka "lamatas ir aizcirtušās" un "kam vajag, mani mīlēs arī tādu". Drīzāk ar to, ka ne tikai neviens vīrietis savu mūžu neievēros, ko es novaskēju un ko vienkārši noskuvu, bet arī manu pašapziņu kā tādu daudz vairāk ceļ tas, kas saguļās slāņos manā galvā. Un tur saguļas ne tikai pasaules akadēmiskās gudrības, bet arī sievišķības un skaistuma pamati. Nav tā, ka es nemaz nestrādāju pie sava izskata. Strādāju, ļoti pat cītīgi - šobrīd man notiek tīrīšana. Nē, sejas tīrīšana ne, krāsu tīrīšana.
Viena apbrīnojama stiliste teica, ka īsti stilīgu sievieti visdrošāk var atpazīt traumpunktā nakts vidū. Arī ģērbusies tajā, kas gadījās pa rokai, viņa izskatās lieliski, un tas tiek panākts ar minimumu lupatu, kas ideāli sader viena ar otru un ar aksesuāriem. Vārdu sakot, es šobrīd strādāju pie tā, lai pa rokai gadās tikai tas, ko nav kauns uzvilkt. Un tīru krāsas. Vairāk par sešām man skapī redzēt negribētos. Un pie savas sejas negribētos redzēt tās, kas man totāli nepiestāv. Izrādās, arī man daudz kas nepiestāv, ir reiz laiks to atzīt.
Līdzko tīrīšana būs pabeigta, tieši pienāks laiks strādāt pie lietām, kas jau sen prasa stingrāku roku - balss tembrs, kustības un, tā nedaudz ironiski, manieres. Kur tad te var atrast laiku sejas krāsošanai, skropstu vaksācijai un bikini pedikīram.
2 komentāri:
Mode pastāv veikalu sortimenta aspektā - būsi taču ievērojusi, ka vienu gadu visām sievietēm jāstaigā kaut kādos raganu apavos ar gariem un smailiem purngaliem, citu gadu jābāž bikses zābakos, bet vēl nākošo ir dabūjami tikai apavi ar apaļiem purngaliem. Alternatīvas ir kautrīgi nobāztas veikalu plauktos tā, ka bez skrupulozas pārmeklēšanas nav ieraugāmas. Tas pats ar apģērbiem - veicas, ja "veikalu mode" sakrīt ar personīgo gaumi un iespējām, ja nesakrīt - ceļš pie šuvējas.
Es jau tikai pa tālākiem plauktiem meklēju. Citreiz man gadās laime, izpārdod aizpagajušā gada aizmirstās lietas, tad atrodas kaut kas, kas man patīk. Nu jau nerunājot par to, ka visa iegūtā laime tiek nēsāta ilgus gadus. Vēl jau pastāv humpalas, tikai dažās no tām ir gaumīgas drēbes, kas arī neirst pa šuvēm.
Laikam neprotu salikt detaļas vienā kopskatā. Es pamanu lērumu bezgaumīgu kurpju, bet neiedomājos, ka tā ir mode. Bet citi laikam to pērk un nēsā. Laikam, biju domājusi, ka visi tā meklē un rakņājās pa atkritumiem kā es.
Ierakstīt komentāru