* citāts iz Barbaras, ar norādi uz saskrāpēto roku.
Kad es dzīvoju viena, es biju pārliecināta, ka nemīlu kaķus, un ļoti gribēju suni. Lielu, spēcīgu, pinkainu suni bez ciltsrakstiem, ar kuru mums būtu milzīga abpusēja pieķeršanās, un ar kuru es justos drošāka par drošu. Toreiz es suni paņemt nevarēju, jo nevarēju viņam nodrošināt sunim nepieciešamo dzīves līmeni. Un tad es apprecējos, mans vīrs ir izspļauts mans suņa sapnis. Man daudzmaz izdodas nodrošināt viņam nepieciešamo dzīves līmeni, bet īstu suni man vairs negribas. Toties dzīvi bez kaķiem es vairs neiedomājos.
Man ir pēdējais brīdis rakstīt eseju politiskajā ģeogrāfijā, bet es jau 10 minūtes blenžu uz kaķi, kas aizsedz monitoru.
UPD Kad tas kaķ apgūlās, es pieķēros politikai un kāda atmiņā palikušā komentāra meklējumos sāku rakties MZGD. Nu ko var zviegt nakts vidū? Vispār, tā dzīve jautra izvēršas, pa nakti es šito lasu, bet pa dienu pie sevis citēju Big Lebowski Goblina tulkojumā. Profilaktiskie antidepresanti.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru