Man te ir iekritušas dažas Ziemassvētku dāvanas, vislabākās.
- Pārcelšanās. No bērnistabas uz guļamistabu un halli. Tas ir lielas mājas pluss - nevajag nekur ceļot, jo ir pietiekami labs izbrauciens no vienas telpas uz otru. Es šajā mājā dzīvoju jau pusotru gadu, bet mani nemitīgi uztrauca tas, ka es nekad piepešā sajūsmā un maigumā neteicu sev kā to darīja Jodi: "This is my house. I live here." Es baidījos, ka kaut kas nav kārtībā. Nebija arī - es dzīvoju pagaidu mītnē. Tikko es taisījos iet gulēt, bet guļamistabas durvīs apstājos, lai uzmestu skatienu hallei un pateiktu sev: "Šī ir mana māja. Es šeit dzīvoju."
- Pārcelšanās. No bērnistabas uz guļamistabu un halli. Tas ir lielas mājas pluss - nevajag nekur ceļot, jo ir pietiekami labs izbrauciens no vienas telpas uz otru. Es šajā mājā dzīvoju jau pusotru gadu, bet mani nemitīgi uztrauca tas, ka es nekad piepešā sajūsmā un maigumā neteicu sev kā to darīja Jodi: "This is my house. I live here." Es baidījos, ka kaut kas nav kārtībā. Nebija arī - es dzīvoju pagaidu mītnē. Tikko es taisījos iet gulēt, bet guļamistabas durvīs apstājos, lai uzmestu skatienu hallei un pateiktu sev: "Šī ir mana māja. Es šeit dzīvoju."

- Mammas viesošanās. Brīžiem tas ir neciešami, jo mana mamma ne tikai saka man ko vajag darīt, bet vēl arī pati piebilst kur man vajag iet, toties var novērtēt kā tas ir, kad sadzīves aizmugure ir piesegta. Daudz cilvēku mājā - bērns pieskatīts, mājas darbi padarīti. Mīnuss tikai tāds, ka mājas darbu, kas nepieciešami, lai apkalpotu visus daudzos iedzīvotājus, kļūst nedabiski daudz. Nu, un solitūdes nav nemaz, toties pamosties un dzirdi kā virtuvē tējkanna svilpo, un tas ir ļoti omulīgi.
- Tolkiens. Vīrs ielasīja "Gredzenu pavēlnieku", un man tas ir labs iemesls to pārlasīt kādu septīto reizi, jo tā, ko mīli, nekad nav par daudz.
- Brauciens uz Rīgu. Nevis darīšanās, bet uz randiņu. Rīgu es vienmēr esmu mīlējusi, bet kopš no turienes pārcēlos, mums ir taisni neķītri kaislīgs romāns. Pāri Vanšu tiltam es neesmu gājusi... teiksim, sen; tagad tā vietā es eju pa Brīvības ielu citā pilsētā. Es aizmirstu, ka ielas mēdz būt asfaltētas, bet mājas augstākas par trīs stāviem. Kad man ir jāsaņemas un jāsasprindzinās, lai izdarītu ko fiziski un/vai morāli grūtu, man acu priekšā uzaust atsevišķi Rīgas ielu fragmenti. Es skumstu pēc viņas, viņa nosit mani no kājām ar trokšņu un smaku virpuli, apsaukā par lauķi un katru, KATRU reizi uzdāvina migrēnu. Un kad beidzas migrēna, man ir jābrauc atpakaļ uz kluso tīro Ogres nomali.
- Brauciens uz Rīgu ar vilcienu. To var saprast tie, kam regulāri ir jābrauc pie stūres. Nekas nav labāks par vilcienu un par meditatīvo blenšanu pa logu.
- Sniegs. Un salīgs svaigs gaiss, ziemas saldais ēdiens.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru