Rudaks un Rouzs šodien izdekorēja manu dienu. Es jau stāstīju, ka kad man laimīgi bija 13-14, es biju liela GN'R fane. Nē, uz sekundi, man dažas reizes dzīvē ir gadījies iemīlēties tā, ka pilnīgi smadzenes iznesa, parasti to sekmēja tas, ka uz savām jūtām es nesaņēmu atbildi. Tad lūk, fanošana par GN'R bija tikpat izsmeļoša un jumtu nonesoša kā tās iemīlēšanās reizes. Skatoties atpakaļ, es nekad neesmu varējusi saprast, par ko? Par ko šī trakā fanošana? Kāpec tieši šī grupa? Rudaks runā par pancīgumu. Un par seksīgumu, kā tas vienmēr ir, kad runa ir par rokmūziku. "Dziedādams kā aizkauts, saniknots, aizsmacis runcis un atgādinādams pancisku Roberta Plānta parodiju, viņš pārvietojās pa skatuvi: te spriņģoja kā klauns vai izdarīja neparasti graciozas kustības ar visu ķermeni, te gandrīz kā čūska uz vienu pusi slaidi izlieca gurnus vai plecus, mētāja pa gaisu savas kuplās garo matu cirtas un padarīja traku vai katru meiteni." Bet man vienmēr - un abpusēji - ir patikuši rudmataini džeki, turklāt, re, pat vīrietis atzīst, ka Aksels ir seksīgs. Nerunajot jau par pārējiem grupas dalībniekiem, kuros biju iemīlējusies visos vienlaicīgi un katrā atsevišķi.
Vai kāds gribētu man kā vecai fanei jautāt vai es neesmu mazliet dusmīga uz Akselu, ka galu galā viņš iznīcināja GN'R oriģinalsastāvu? Ja kas, šoreiz notikušais ir pilnīgi uz labu. U2 piemērs, kur grupa vēl joprojām ir monolīts, ir daudz bēdīgāks. Dziesmas kļūst arvien neklausāmākas, bet koncertos Bono arvien vairāk runā tā vietā, lai dziedātu. Drīz viņš varēs uzstāties tikai par pasaules glābšanu un pārējos grupas biedrus palaist brīvībā.
Cik noprotu no Rudaka teiktā, GN'R jaunais albūms arī nav nekāda izcilība, bet tomēr noklausīšos atmiņu pēc. Lasot šo rakstu, es atcerējos visus grupas piedzīvojumus, ko zināju iepriekš, un atpazinu Akselu katrā viņa jaunāko darbību aprakstošā rindiņā, katrā vārdā. Ļoti ekspresīvs stāstījums!
Ieilgusī ķīniešu demokrātija
Vai kāds gribētu man kā vecai fanei jautāt vai es neesmu mazliet dusmīga uz Akselu, ka galu galā viņš iznīcināja GN'R oriģinalsastāvu? Ja kas, šoreiz notikušais ir pilnīgi uz labu. U2 piemērs, kur grupa vēl joprojām ir monolīts, ir daudz bēdīgāks. Dziesmas kļūst arvien neklausāmākas, bet koncertos Bono arvien vairāk runā tā vietā, lai dziedātu. Drīz viņš varēs uzstāties tikai par pasaules glābšanu un pārējos grupas biedrus palaist brīvībā.
Cik noprotu no Rudaka teiktā, GN'R jaunais albūms arī nav nekāda izcilība, bet tomēr noklausīšos atmiņu pēc. Lasot šo rakstu, es atcerējos visus grupas piedzīvojumus, ko zināju iepriekš, un atpazinu Akselu katrā viņa jaunāko darbību aprakstošā rindiņā, katrā vārdā. Ļoti ekspresīvs stāstījums!
Ieilgusī ķīniešu demokrātija
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru