Londona. Sherlokoloģija

Birdcage Walk bench (The Sign of Three)
Adrese: Birdcage Walk, Westminster, London

Kā var redzēt, soliņš seriālā ir iebīdīts dziļāk parkā un apkārt nav miljona ķīniešu tūristu. Viss pārējais - svēta patiesība.


Sherlock Holmes pub

Adrese: 10 Northumberland St, London 

Pabs ar muzeja elementiem ir masīvs veltījums agrīnajām ACD ekranizācijām. No mūsu Šerloka bija pavisam maz: "Shut up. You were thinking. It's annoying".

Leinster Gardens (His Last Vow)
Adrese: 23-24 Leinster Gardens, Bayswater, London

Šīs nav mājas, bet tikai fasādes. Šajā punktā savulaik bija nepieciešamība uztaisīt vaļēju posmu metro līnijā, lai tolaik apgrozībā bijušie vilcieni varētu nolaist tvaiku. Bet lai ielas plūsmā nepaliktu vizuāls robs, fasādes tikai uzceltas pa jaunu. Tātad, māju nav, bet adrese ir. Tradīcija sūtīt uzbāzīgus cilvēkus uz šo adresi, ir tikpat veca, cik pats objekts. Šerlokā tās uz momentu iemiesoja cilvēku, kura nav.

Kā es biju izbrīnīta, kad sapratu, ka šī vieta ir uz paralēlās mūsu viesnīcai ielas!

Tikai tuvumā var saprast, ka logi un durvis nav īsti.

Skats no otrās puses, sienas atbalstītas, lai neuzkrīt uz sliedēm.

Vairāk! Uz Leinster Terrace ielas ir aktuālas viesnīcas, kuras es visādi izskatīju - piemēram, Henry VIII. Kas mani fascinē - viņu logi iziet LT iekšpagalmos, un, ja izbāž ārā galvu un paskatās sānis, tad varēs pat redzēt garām skrienošu metro vilcienu. Kas mani nefascinē - cena par numuru, jo viesnīcā ir arī spa. Nu pasakiet man, kam tev viesnīca ar spa un glamūru, ja tavs numurs ir kabatlakatiņa izmērā un logi tev iziet uz metro sliedēm? 

Un tuvākā metro stacija Bayswater, kas atrodas zemes virspusē.

Speedy's Cafe

187 North Gower Street, Camden, London 

www.speedyscafe.co.uk

Tā lūk, garām ejot uz Euston station. Kafejnīca strādā, turklāt ļoti pieticīgi un čakli, īpašnieki nesirgst ar zvaigžņu slimību.

Mēs neiegājām, jo nebija laika galīgi, bet maijā esmu rezervējusi viesnīcu simts soļu attālumā un apsolu katru rītu nākt uz brokastīm. 

St. Barts. Visādos veidos liktenīgā vieta.
St Bartholomew's Hospital, West Smithfield, London

Oops, Jim, there is a problem. You shouldn't have shot yourself, I can't do what you asked me to.

Ok, šoreiz šis objekts galīgi nebija formā.

Jubilee Gardens near Big Eye (The Lying Detective)

Lai gan šī vieta nav tik specifiska, toties skats smuks. 

London Calling (Trip 1) bildēs

Stulbs bija risinājums lidot ar reisu 7 no rīta. Nē, nu tas it kā dod tev visu dienu brīvu, bet pēc negulētas nakts, pārlidojuma un maratona caur Londonu ar smagu mugursomu (jo viesnīcās parasti iečeko pēc 14), tā var izrādīties tava brīvā diena ar masīvu migrēnas lēkmi. 

Bet nu ja, pēc brauciena Suede Comin' Up pavadījumā un bezdievīgi dārgas chai latte lidostas Costā… English Channel under my wing. 

Un tālāk...

December, you're dynamite

Mēnesis, kad es gatavojos

Āra eglīte jau nevīžīgi izrotāta. Iekštelpām biju noskatījusi pa pusei pliku eglīti, kas aug zem priedes tuvējā mežā, jo arvien grūtāk paliek izvēlēties kādu, ko nav žēl. Trešā eglīte šogad ir viesu virtuvē.

Mēnesis, kad aktualizējas vietas, kur mēs nebraucam. 

Aizsūtīju šo meitai. Viņa prasa, ko es viņai sūtu, mēs uz turieni nebraucam!

Instagram: bucketlisters

Ja kas, uz šejieni šogad mēs arī nebraucam!

Instagram: europestyle_

Mēnesis, kad es guļu lāča miegā. 

Katru nakti mani kāds uzmodina. Tad jaunietis iesnojas, tad kaķim jātiek laukā, tad balons hallē uzsprāga. Es pamostos ar domu, cik saldi guļas. Un guļu tālāk.

Un vēl šomēnes varēs lasīt siltā gultā, jo decembrī Drarry faniem ir pašiem savs adventes kalendārs.

Guess what? This what! There will indeed be an advent fic this year! It's called 'Season of the Spirit' and comes in around 95,000 words

Retu reizi, kad plānojas lielisks decembris bez tusiņiem, svinībām un noguruma. Sports, fanfikšens, darbs un miegs.

PS Ok, miega ir par maz, darba par daudz (ja skaita kopā ar slimojošu bērnu), visāda niknuma par dažādiem iemesliem uz dažādiem cilvēkiem arī par daudz, bet citādi ir tieši tā kā uzrakstīju. Vīrs aizvakar bija korporatīvā, šodien gulēt aiztinās astoņos vakarā. Nezināju, ka as korporatīvs ievilksies uz divām dienām, bet piesolīju, ka rīt 1. gulēšu, 2. strādāšu, 3. iešu uz baseinu. tas būs mans korporatīvs.

November, you're dynamite!

03.11
Lapsu rogainings Līgatnē

Hello.

Tikko nokāpām no šīs klints. Pirmā, bet tālu ne pēdējā.

Tādas gravas un tādi skati nav bijuši kopš Dundagas. 

6h, 26 km

10.11 Kokneses rudens

50 tauriņstils 40.3 (pagaidām arī personal best)
200 komplekss 3:21.82
100 komplekss 1:31.41

Trīs gadi ir nepieciešami cilvēkam, lai atgrieztos pie rezultātiem no nulles. Bet tagad es droši esmu atpakaļ uz takas un varu kaut ko uzlabot.

Pēc tam mēs uzstājāmies ar svingu Stilyagi tematiskajā vakarā, kur es nogalināju jau otrās kurpes.

16.11
Filipam trīs, yeah baby.

23.11
Fantastic Beasts/Crimes of Grindelwalt

Ļoti laba filma, jā. Pēc tās es sapratu, ka problēma nav ar mani. Es parasti pēc jebkuras filmas noskatīšanās esmu ļoti laimīga un daudz nekritizēju, taisni jau sāku domāt, ka man ir pārāk viegli izdabāt. Bet nu lūk, nē. Ja pirmā daļa bija mīlīgs un jautrs kino ar maģijas elementiem, kur jebkurš HP fans jūtās kā mājās nokļuvis, un arī parastam skatītājam tā nebūtu ne garlaicīga ne nesaprotama... Tad otrā, es taisni nezinu - vecuma ierobežojums tai bija 12+, bet tā bija gana traumatiska arī pieaugušajiem, vismaz man. Divus fragmentus mēs ar Barbaru noskatījāmies ar acīm un ausīm ciet. Ne īsti bērniem, jo par skarbu, ne īsti pieaugušajiem, jo par maģisku. Es teiktu, tikai niknākajiem faniem, kas dzīvo šajā visumā. Tātad, mums. 

Vīrs iznāca ārā ar seju "ko es te tikko skatījos?" Es gan iznācu ne tikai nesaņēmusi atbildes uz jautājumiem, kas radās pēc pirmās daļas, bet vēl ar jauniem jautājumiem. Un man galīgi nepatīk tas indiešu kino paņēmiens "nezini, ko izdomāt, ieliec slepeno māsu/brāli" (Hello, The Final Problem!) Citādi, protams, grandiozi.

Vārdu sakot, kaut kā tā... nesapratu, gāju lasīt vairāk. Sapriecājos, ka Ņūts ir aspītis, kas bija saprotams jau pirmajā daļā, bet otrajā tas Aspergers jau bija galvenākā lomā nekā pats varonis. Atsevišķos fragmentos ar Barbaru zviedzām un teicām "Tas pats Šerloks, tikai pieticīgāks".

24.11

Un tad man iekrita duālam nederējuši Timberlendi. Tagad varu arī atkārtot šo tēlu, čo. Mētelis jau šogad pēc deviņu gadu pārtraukuma ir iznācis uz skatuves. 

October, you're dynamite!

Vasara man vienmēr patīk, jo nav daudz jāģērbjas. Bet katru gadu es ņaudu, ka nepatīk, jo garlaicīgi un staigā vienos šortos trīs mēnešus. Šogad vasara bijusi īpaši pateicīga, un es tiešām nostaigāju viņu visu divos šortos un divos kreklos. Divos - jo jau 9 no rīta bija +26, un man nācās iet dušā un pārģērbties jau pēc pirmā rīta gājiena līdz dārziņam un atpakaļ.

Vārdu sakot, rudens vienmēr pārāks par vasaru, un ne tikai tāpēc, ka var vilkt mēteli.

Īsumā, ko mēs darījām oktobrī.

6.10
Sturm ar Knab un Pacients

Nesaprotu, ko tajā vakarā Depo bija tik maz cilvēku, bet tā nav mana problēma. Sen nebija tik labs industriell tanzen. Spēlēja Knab, viens no Sturm kustības aizsācējiem. Uz viņa šturmiem es gāju vēl deviņdesmitajos. Un pēdējā laikā, salīdzinot atmiņas un tagadējo piedāvājumu, man likās, ka nav tik vairs spēcīgi. Bet tā kā es ļoti ticu tam, ka cilvēks savā atmiņā daudz ko piedomā klāt, neko neteicu. Izrādās, vienkārši man Knābis nespēlēja.

2014. gadā mēs gājām uz Andrejostas baržu uz Night Shift industriālo pasākumu. Tur spēlēja vācieši Xotox. Mēs viņus nesagaidījām, jo spēlēja viņi ap diviem naktī, and I was born to be wild but only until 9PM or so. Pēc tam es dabūju viņus dzirdēt internetā un vairs nepārtraucu. Tā man ir viena no pēdējos gados klausītākajām grupām (īpaši treniņos), un vēlāk es ļoti, ļoti, ļoti nožēloju, ka toreiz baržā nezināju, ka ir jāpaliek. 

Nu lūk, pirmo reizi kopš tās 2014. gada augusta nakts es sajūtos, ka esmu atsitusi šo vilšanos. Knab tā uzspridzināja, ka Xotox nobālēja. Pat mans vīrs, kurš nav lielais industriālās mūzikas cienītājs (un vispār gluži neatzīst šo troksni par mūziku), teica, ka nereāli kruta spēlē. Ka, ja daudzus gadus praktizējas, tad var kļūt par izcilu profiņu, un ne tikai, piemēram, metināšanā, bet arī industriālās mūzikas spēlēšanā. Viņš spēlēja uz maiņām ar Pacientu. Lūk, tas otrais spēlēja labi - tādu smagāku elektroniku, var dejot un tā... Tikai dejojot es ķēru sevi pie tā, ka domāju par darbu. Un vispār nedaudz garlaikojos un domāju, what's next. Norakstīju to uz nogurumu (tomēr jau vairākas stundas desojos). Jo Pacients spēlē mūziku, pie kuras var dejot. Un tad atkal atnāca Knābis. Kurš spēlē mūziku, pie kuras tu nedejo, viņš spēlē mūziku, kura pati nosaka, ko tev darīt, un pati valda pār tevi. Un domas par darbu un sadzīvi pilnībā izgaist. 

17.10
Reljefa sezonas noslēgums Turbās un buļļi

Katrs ar vīru dabūjām pa otrajai vietai, pa kreklam un vienu ekotorti uz diviem. Vīrs gan visu laiku teica, ka viņam nepienākas, bet es saku, ka viņš ir godīgi nopircis savu kreklu un otro vietu, piedaloties visās (!) kārtās, pat ja viņš atskrien tālu ne pirmais. Galu galā, viņš ir tas, kas uzstāj, ka arī cilvēks bez talanta var ar pacietību un mācīšanos panākt ļoti daudz. Tad kāpēc orientēšanās sportā viņš sevi-iesācēju salīdzina ar tiem, kas mežā rikšo no 7 gadu vecuma? Un ja cits ir tik izcils orientierists, vai viņš ir pelnījis augstāku vietu, ja nav atbraucis parādīt, ko māk? Nē, otrā vieta šeit ir ļoti pelnīta (ok, mēnesi vēlāk viņš dabūja 2. vietu Lāčplēša kausa elites grupā, tas gan ir humors, bet arī, paši vainīgi).

23.10-25.10
London

Bet viss oktobris bija pakārtots tam, ko mēs ar meitu gaidījām visvairāk.

31.10
Halloween

Jaunākais bērns man jau tagad ir Helovīnu fans, un neba es viņam to samācīju, jā. Nu patīk viņam viss par spokiem un par citiem monstriem. Normālas puiku padarīšanas emociju apgūšanā caur izbīli. Vārdu sakot, jau vairākus mēnešus iepriekš viņš sadalīja visiem lomas - mamma būs skelets, Barbara vampīrs, tētis - spoks, un Filips - mūmija (ar variācijām, bet pēdējā brīža izvēle bija tieši šādā). Un tad Helovīni bija klāt. Saņemot pāris konču no kaimiņiem, bērnam bija āķis lūpā - novembrī šim paredzēta dzimene, bet nē - dāvanas nevajag, torti nevajag, ejam atkal Helovīnos. Ok, Ķekatas, ko pārrunāja dārziņa arī ieknābāja, bet Helovīni tomēr vairāk, jo baisāk. 

Es atbalstu, pēc ziemīšiem - šie ir mani mīļākie svētki. Un, kā jūs pareizi sapratāt - oktobris ir mans mīļākais mēnesis. 

October

PS Viņi visi nez kāpēc liek bildes, kur cilvēkiem zem džempera uzvilkts krekls. Kāpēc? Tas ir neērti (un man arī ne pēc kā neizskatās)!!!111