Šovakar gāju pēc treniņa no sporta kluba, bet pirmajā stāvā tam ir bārčiks. Gāju un žēli skatījos. Sēž cilvēki ārā piesaulītē, dzer vīnu, kafiju... Un es ko? Es neko. Pasportoji - ej savās smirdīgajās drēbēs mājās tagad un ēd olbaltumvielas, lai atjaunotu muskuļus, un ogļhidrātus, lai aizvēru ogļhidrātu lodziņu. Un par alkoholu aizmirsti, bet kafijai jau par vēlu. Saku, visu dzīvi sabojājis. Atnāku mājās, gūglis jau redzēja, kur es biju un iesmēj par mani, jautā: "Kā novērtēsiet restorānu "Dārzā"? Cilvēki to novērtē uz 4.8" Apsveicu! Un es nezinu, kā novērtēšu, neesmu bijusi ne reizi, lai arī kā gribētu.
Rīt man ir laba diena. Es ar tīriem matiem, rokenrola drēbēs iešu uz mežu dzert grādīgos dzērienus (pat ja tie būs 300 grami vīna uz 20 kilometru gājienu). Un uztaisīšu bildi jaunā jakā. Un tad ielikšu viņu šeit.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru