Un tad bija otrā diena, kuras pirmo pusi mēs izgulējāmies, tad darījām visādas glupības (tipa braucām uz K-Rautu, labojām gāzesvada sienu Mārtiņa ielā un aizmirsām drēbes mājās), bet vakarā gājām uz koncertu, kurš gan tagad, gan nekad.
Es tur padomāju, ka koncerts arī zināmā mērā ir sports. Jo tas jau tikai man liekas, ka savādāk koncertus neviens neskatās, tikai kā es. Ņus... Patiesībā tas, ko es pati koncertā neredzu, ir lūk šāds cilvēku pūlis:
Un priekšā - tur, kur uguntiņas spīd - stāv kādi 100 cilvēki no visiem tūkstošiem. Un arī es.
Jā, jā, es esmu dzirdējusi argumentus 'Visu ļoti labi varēja redzēt un dzirdēt, stāvot aizmugurē'. Bet kā lai pastāsta cilvēkam, kurš nav bijis pirmajā rindā, ka tā nav tā pati dzirdēšana un redzēšana. Tiešām nav. Ejiet uz koncertiem pirmajā rindā, ļoti ļoti iesaku.
Parasti mēs ar šito bildēšanu končos nenodarbojamies. Vairāk - mani izbrīna cilvēki, kuri to dara. Bet ar skorpioniem šī ir mūsu trešā reize. Un divās pirmajās bungu vālīte un mediatori ir jau iegūti. Drīkst jau tomēr kādu suvenīru bildes/video veidā?
This is real!
2 komentāri:
Brīvdienās esot bijis sports, sekss un rokenrols. Kur ir pazudusi sērijas otrā publikācija???
Lai citāta autors stāsta.
Ierakstīt komentāru