Pēdējā vasaras diena Jaunajā Ogrē

Kas tas ir, ka trīs nedēļas nevar pabeigt vienu ierakstu!

Pēdējā vasaras dienā (11.09) starp baleta nodarbību un mākslas skolu mums gadījās 2 stundas brīvā laika, tāpēc mēs ar bērnu aizgājām līdz Statoilam pēc mainīgās kvalitātes kafijas (c) un kakao ar karameļu sīrupu un tad nokāpām līdz Daugavas krastam. Es, godīgi sakot, nekad neesmu tur aizgājusi - šoseja galīgi neatrodas mūsu pusē. Tur mēs atklājām ļoti sakoptu smuku pludmalīti ar nopļautu zāli, smilškasti, skulptūrām mūsu kaķa māsas izpildījumā un gulbju ģimeni, kas noteikti uzskatīja, ka šī ir viņu pludmale.

Jaunie uzvedās skaisti, bet baltie - kā parasti. Viens staigāja pakaļ cilvēkiem, kas tur blenza un fotogrāfēja, it kā gulbjus nebūtu redzējuši un šņāca. Nē, bet mēs tiešām, astoņus gulbjus reizē nebijām redzējuši (pīles neskaitās)!

Pierādījums, ka tēlniece ir mūsu kaķa māsa (protams, tā, kuru sauc Rasmuss).

Tad mēs pieķērāmies pils taisīšanai.

Vispār, tā pludmale, kafija no papīra glāzītes (lielpilsētas kopsajūta, ziniet) un viss pārējais pārsteidz. Centrā, skvērā pretī Mākslas skolai es atklāju miniatūru bērnu rotaļu laukumu. Blakus tam vienā privātmājā atvēra sīku ēstuvi ar kafiju, kebabiem un citu fastfudu. Kad es viņu ieraudzīju pirms dažiem mēnešiem, tā strādāja tikai no rītiem, līdz 11. Tā izskatījās, ka lodziņš, caur kuru pasniedza kafiju un sviestmaizes, ir virtuves logs, bet aizmugurē tai mājai ir tāds dārzs kā mums ar dažreiz pļautu zāli un izmētātām bērnu mantām. Man liekas, kaut kur Itālijā varētu būt valsts likums, ka mājās ar šādu dislokāciju (galvenās cilvēku plūsmas vietā), ir obligāti jāpadod kafija un maizītes pa virtuves logu. Vīrs tam piekrita un teica, ka viņam Ogrē tāda loga ļoti pietrūka, kad viņš braukāja uz darbu ar vilcienu. 

Brīvības ielā tagad var:

1. Iznomāt bērnu mašīnīti pabraukāties.

2. Atrast kiosku, kur par piedienīgu cenu var nopirkt saldējumu, kura nav veikalā un kura piedāvājums mainās katru dienu. Es visu vasaru medīju olu liķiera saldējumu.

3. Vismaz divās vietās nopirkt kafiju līdznešanai, un tas neskaitot Narvesernu un Statoilu, pēdējo gan es nesmādēju.

4. Tuvāk pārbrauktuvei ir nedārga picērija ar labu picu.

5. Vēl mums ir ļoti laba modernā baleta studija un mākslas skola, kur es pēkšņi sajūtos kā mājās.

6. Un ļoti pārdomātos pilsētas svētkos mēs šogad notusējām visu pēcpusdienu līdz vēlam vakaram un nevienu sekundi negarlaikojāmies.

Nu ok, daudzām no šīm aktivitātēm par skādi nenāks bērnu klātbūtne.

Vispār, man liekas, ka piecus gadus atpakaļ es pārcēlos dzīvot uz pavisam citu Ogri, kur nebija pilnīgi nekā. Tagad man arvien mazāk pietrūkst Rīgas, jo mums te pašiem ir viss tas pats, tikai lētāk un vienmēr ir kur nolikt mašīnu.

Un jā, tā bija pēdējā diena, kad droši varēja vilkt šādas bikses.