Gada saraksti

Šogad es esmu nolēmusi atgriezt savā pasaulē:
 - smaržas

 - skrubi

 - ķermeņa sviestu
 - nagu laku

 - baseinu

 - asins nodošanu (tikai ērce nelaikā piesūcās)

 - Led Zeppelin

Gada laikā es pazaudēju:

 - autovadītāja apliecība 1 gab. (nākamajā dienā pēc jaunu tiesību saņemšanas es vietējā veikalā satiku tantiņu, kura atrada tās, kuras biju pazaudējusi)

 - kodu karte 1 gab. (joprojām nesaprotu, kur mājās var pasēt kodu karti, kas mēnešiem ilgi stāv pie kompja)

 - tehniskā pase 1 gab. (un nobraucu pāris mēnešus bez tehniskās pases, mēnesi bez tiesībām, pāris nedēļas bez apdrošināšanas un nedēļu bez tehniskās apskates. Neko no šitā es nebiju ievērojusi, kamēr mani viegli nesodīja par braukšanu bez apdrošināšanas)

 - debetkarte 3 gab. (aizvakar pasūtīju divas nedēļas atpakaļ pazaudēto, un ko es šodien atradu bardačokā? Pareizi!)
Gan jau kāds ar visu iegūto bagātību varētu uzdoties man par dubultnieku.

Ko es atklāju:

 - es nevaru nēsāt rokassprādzes, jo kauliņu izliekumi uz apakšdelmiem un pēdām joprojām ir manas smukākās vietas. Tāpēc es nelikšu neko, kas tos varētu nosegt.

 - mierīgu sirdi var piebāzt pilnu blogu ar savu šmotku bildēm - tagad es atceros, kāpēc man to vajag. Citēju iepriekš teikto: "Atkal žēl tikai, ka man nav pietiekami daudz bilžu no tās 1995. gada vasaras." Tagad es esmu nonākusi tādā pašā dzen stāvoklī, kur var atļauties vilkt tikai to, kas patīk, jo svešus komentārus es nedzirdu. Un tagad šo kļūdu ar apģērba un ideju pazušanu nebūtībā es neatkārtošu.

- ka man gadās novilkt no torentiem kādu filmu ar pašas pārbaudīto tulkojumu. Skatos un saprotu, ka kaut kas pazīstams. Laikam, Royal Pains nebija tik plaši tulkots.

Un vēl es esmu nopietnās pārdomās, vai man nevajag šo kleitu (un vai mēs bankrotēsim, ja viņa man būs)