Kaut ko gribas

Tiem, kas nelasa tviteri - es maz rakstu, jo mani piemeklēja tā baisā blogeru paranoja - MANI VISI LASA!!!!! To nevar rakstīt, jo tas izlasīs, šito - jo šitais, to atkal, jo nevienu tas neinteresē. Nekam globālam nav laika, bet sīkumiem internetu tērēt žēl. Sviests, aha. Kurš un kopš kura laika manu rakstāmo iecēla par pasaules nozīmes blogu? Vārdu sakot, nekautrējoties pastāstīšu, kas luņojas man galvā, kad jālasa simts filmas. Gribas kaut ko.

Regulāri izgulēties un luņot ar bērnu pa dienu (bet tas, ziniet, nozīmē, ka pa nakti jāstrādā). Šobrīd nav izpildāms. Pagajušogad es visu pavasari cerēju, ka vasara ir tukšā sezona televīzijā un varēs atpūsties kā aizpagajušogad. Neizdevās. Varbūt, šogad?

Omleti ar tomātiem un šķiņķi, cept pankūkas un vēl sākt skriet. Nākamnedēļ, nākamnedēļ. Šonedēļ nekādu omlešu, un tāpēc nekādas skriešanas. Pankūkas es uzcepu bērnam, ar to arī pietiks.

Lakot nagus, ķemmēties. Uz priekšu! Man pat nagu laka nopirkta un mati nogriezti.

Pasūtīt citu jaku tās vietā, kura nederēja. Asos, atgriez naudu! Un vēl zābakus, jo citādi pavasaris paies tikai gumijniekos. Līdz tam gan vēl 12 dienas.

Piedzerties derētu. Nē, nevis pusvīnu salā un ne pustekilu, turot sevi rokās, bet tā, atslābināti, ieliekot dvēseli. Tikai māksliniekus pabeigšu. Aaaaa, mani jau sāk lauzīt no vārda 'mākslinieks'. To katalogu mēs taisam jau trīs gadus!!!

Bet vispār, es gribēju teikt, citādi pārsprāgšu aiz laimes - te es laikam pirmo reizi lasīju apzinātu manas sapņu pasaules analīzi. Labi, pirmo reizi to rakstīja N. Laurel šeit, bet tur bija mazāk sajūsmas, vairāk faktu. Un tagad!!! Jā. Un ir divtik patīkami, ja tas
1. nāk no viena no mīļākajiem blogeriem;
2. pavisam negaidīti. Tas nav tas pats, kas sagaidīt līdzīgas iekšpasaules izpausmes no cosmo lietotājas ar niku 'metāliste'.
2. blogers ir meitene, maigi izsakoties, pāri 30;
3. notiek pilnā nopietnībā, nevis kaunīgi atminoties savus 17.

PS Duāls varētu nosaukt kādu krāsu, vismaz kaut kā izklaidēšos.